1. Atskaite par paveikto 2018.gadā.
2. Par dzīvojamās mājas Uzvaras bulvārī 5, Rīgā, apsaimniekošanas maksas noteikšanu no          2019.gada 1.jūnija.
3. Aktualitātes par mājas apsaimniekošanu un nepieciešamie remonta un labiekārtošanas darbi.

Viencauruļu sistēma.

Radiatori dzīvokļos ir saslēgti rindā un pievienoti pie vienas stāvvada caurules (sk.shēmā).

Siltumnesēja temperatūra katrā nākamajā radiatorā ir zemāka un visu laiku mainās atkarībā no tā, kā tiek iestatīti iepriekšējie radiatori.

Pēdējos radiatoros ienāk iekšā salīdzinoši vēsāks ūdens. Tādēļ pastāv iespēja, ka lielāka aukstuma gadījumā pēdējos dzīvokļos var nepietikt siltuma.

Sakarā ar to, ka siltumnesēja temperatūra katrā radiatorā ir savādāka, katrs radiators ir jāizvēlas precīzi (ne par lielu, ne par mazu). Tas nozīmē – lai sistēma darbotos nevainojami – visiem radiatoriem jābūt atbalstoši aprēķiniem, un ja kāds ir nomainījis radiatorus (neatbilstoši tipu, veidu, izmēru) vai kāds iepriekš ir pievienojis savā dzīvoklī papildus radiatorus – tie būs jānomaina, lai būtu atbilstoši aprēķinātajam!

Ja ir esoši radiatori, kuri netiek mainīti un neatbilst aprēķinam, tad tie ietekmē visu sistēmu.

Viencauruļu sistēmu ir salīdzinoši sarežģītāk nobalansēt un arī veikt precīzu patērētā siltuma uzskaiti dzīvokļos nav iespējams (iespējama tikai aptuvena siltuma uzskaite pa dzīvokļiem, piemērojot aprēķinu metodiku).

Lai sistēmu nobalansētu, ir jāuzstāda uz katra stāvvada automātiskie balansēšanas vārsti un attiecīgi to pievienojumi pie procesora. Tās ir papildus izmaksas.

 Piezīme no projektētāja.

Ja veic visus nepieciešamos aprēķinus, iekļaujot visu LBN norādīto, tad ir neiespējami uzstādīt pareiza lieluma radiatorus pēdējos dzīvokļos. Līdz ar to teorētiski man nebūtu tiesības projektu parakstīt un noteikti nebūtu garantijas, ka tiktu nodrošināti visi LBN noteiktie parametri un komforts vismaz pēdējiem dzīvokļiem.

 Divcauruļu sistēma.

Radiatori dzīvokļos ir pievienoti pie 2 stāvvadu caurulēm (sk.shēmā).

Siltumnesēja temperatūra katrā ēkas radiatorā ir vienāda. Visos radiatoros ienāk iekšā vienādi silts ūdens.

Katra radiatora regulēšana un arī tā izmēri neietekmē visu pārējo sistēmu. Tātad – sistēma var darboties arī gadījumā, ja kāds iepriekš ir pievienojis savā dzīvoklī papildus radiatorus, tāpat nav no svara – kāda tipa, veida un dizaina radiatori ir uzlikti dzīvoklī. Tādēļ jau esošos radiatorus nevajadzēs mainīt, jo tie sistēmas darbību neietekmēs.

Divcauruļu sistēmu ir salīdzinoši vienkāršāk nebalansēt un arī veikt precīzu patērētā siltuma uzskaiti dzīvokļos.

Ja izvēlas risinājumu ar ''no spiediena neatkarīgiem dinamiskiem termostatiskajiem vārstiem'' (parasto termostatisko vārstu vietā) pie katra radiatora, tad papildus balansēšanas vārsti uz stāvvadiem nav nepieciešami.

Lai ierīkotu esošās viencaurules sistēmas vietā divcauruļu, dzīvokļos ir jāizbūvē tikai vēl viens cauruļvads ar ārējo diametru ne lielāku par 25 mm.

Vēl likumdošanā par šo tēmu ir rakstīts:

Ministru kabineta noteikumi Nr.340 (Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211 15"Dzīvojamās ēkas")

5. Inženiertīkli 5.2. Apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana: “101. Daudzdzīvokļu ēkās ūdens centrālapkures sistēmu projektē kā divcauruļu apkures sistēmu, kas ir kopēja visai ēkai vai ēkas daļai. Var projektēt patstāvīgu apkures sistēmu atsevišķi katram dzīvoklim (stāvam). Ūdens apkures sistēmās ieteicams paredzēt piespiedu cirkulāciju.”

 Vēl alternatīvas iepriekšminētajām sistēmām ir sistēma ar horizontālo sadali katrā dzīvoklī un to dažādi varianti. Kā arī pilnīgi neatkarīga sistēma katrā dzīvoklī. Taču ārkārtīgi augsto izmaksu un pārbūves sarežģītības dēļ, šie varianti šeit netiek apskatīti.

 Nobeigumā – katrai sistēmai ir savi plusi un mīnusi:

• montāžas izmaksas;
• ekspluatācijas izmaksas;
• uzskaites un lietošanas ērtums un precizitāte.

 Tātad – ja ir kādi neskaidri jautājumi par to, kāpēc šobrīd izvēlamies projektēt apkures renovāciju ar divcauruļu sistēmu – esat laipni aicināti ceturtdien, 11.aprīlī plkst. 18.30 uz sarunu 1.kāpņu telpā (dzīvokļi no 1. līdz 23.) pie pastkastēm.